Search results for "Nacionālā identitāte"
showing 10 items of 35 documents
Latviešu tautas tērpu brunču ritmi vizuālās mākslas apguvē 5. klasē
2018
Darba autore piedāvā izmantot latviešu tautas tērpa brunču ritmus vizuālās mākslas apguvei 5.klasē. Šim nolūkam izstrādāta 4 uzdevumu kopa 7 mācību stundām. Lai izveidotu šo uzdevumu kopu, autore apkopoja teorētisko literatūru par latviešu tautastērpa brunču līniju un krāsu ritmiem un to atšķirībām dažādos novados, pētīja pusaudžu vecumposma īpatnības un pedagoģiskos priekšnosacījumus mācību satura izveidei, veica pedagoģiskā izmēģinājuma darbību skolā, apkopoja skolēnu darbu rezultātus, veica to analīzi un izdarīja secinājumus. Nacionālā identitāte un interese par tradicionālo kultūru ir nozīmīgs faktors spēcīgas, inteliģentas personības veidošanā, un agrīnajā pusaudžu vecumposmā praktiska…
Religious-Philosophical Articles, XXXIII
2022
Žurnāla “Reliģiski-filozofiski raksti” XXXIII laidiens veltīts Latvijas sabiedrības vērtību analīzei salīdzinošā perspektīvā. Ņemot vērā vērtību jēdziena daudzdimensionālo raksturu, vērtību apraksts, analīze un klasifikācija visos laikos ir izraisījusi diskusijas, strīdus un pat konfliktus. Ideja veidot speciālu žurnāla numuru nolūkā veicināt teorētisko un empīrisko zināšanu attīstību par vērtībām Latvijā, aicinot sociālo un humanitāro zinātņu pētniekus dalīties ar jaunākajiem pētījumiem un atziņām šajā jomā, dzima projekta “Vērtību maiņa nestabilos apstākļos: sabiedrības saliedētība un neoliberālais ētoss” īstenošanas laikā. Pētnieciskā projekta tiešais mērķis bija sniegt jaunu salīdzinošu…
Akadēmiskā Dzīve, Nr. 50
2014
Informācija un sabiedrība: Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti : Nr.2
2011
Turpinājumizdevuma „Informācija un sabiedrība: Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti” otrajam numuram ir divas daļas. Pirmajā daļā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” ir iekļauti raksti, kuros analizēti valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projektā „Nacionālā identitāte un komunikācija” apakšprojektā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” veikto pētījumu rezultāti. Otrajā daļā „Bibliotēku darba aspekti” ir raksti, kuru autori ir Latvijas Universitātes bibliotēkas darbinieki. Rakstos analizēti pētījumu rezultāti vairākās ar bibliotēkas darbu saistītās jomās: 1) bibliotēkas pakalpojumi, to transformācija ‘Tīmekļa 2.0…
Nacionālisma un militarizācijas izpausmes zemessardzes jaunajos bataljonos
2017
Latvijas nacionālo bruņoto spēku papildspēku grupa “Zemessardze” kopš tās atjoaunošanas 1991.gadā ir pieredzējusi brīvprātīgo plūsmas svārstības. Pēdējo trīs gadu laikā, sākot ar 2014. gadu, ir novērojams straujš kāpums gan jauno karavīru, gan bataljonu skaitā. Krasais kāpums, kas vēl nav sācis norimt un zemessargu pieaugošā klātbūtne sociālo mēdiju tīkolos, kopā ar ikgadējo budžeta pieaugumu nacionālās drošības nozarē, norāda uz centieniem normalizēt militārismu. Balstoties uz daļēji strukturētām intervijām, pētījums iepazīstina zemessargu pašu skatījumu un interpretāciju par viņu būtību, viņu atbildību un lomu sabiedrībā. Pētījums arī apskata dažādos transformāciju procesus, ko ietekmē br…
Informācija un sabiedrība: Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti. Nr. 3
2013
Baiba Sporāne. Atmiņas institūcijas postmodernā vidē ; Uldis Zariņš. Digitalizācijas nacionālās stratēģiskās plānošanas konceptuālais modelis; Daina Pakalna. Publiskās diskusijas par nacionālās digitālās bibliotēkas attīstību pētījumā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” ; Līga Krūmiņa. E-pakalpojumi atmiņas institūciju digitālajās kolekcijās Latvijā ; Baiba Mūze. Latvijas atmiņas institūciju digitālo kolekciju izmantošanas iespējas ; Baiba Holma. Digitālo kolekciju tematiskā indeksēšana ; Artūrs Žogla. Lietotāju iesaiste digitālās kolekcijas „Zudusī Latvija” satura pilnveidē ; Maira Dudareva. Attēlu digitālo kolekciju aprakstošo metadatu novērtējums atmiņas institūcijās ; Aiga Grēniņa. Pus…
Nacionālās identitātes problemātika J. Akuratera romānos
2017
Bakalaura darbā skatīti Jāņa Akuratera romāni „Pēteris Danga” (1921) un „Ugunīgi ziedi” (1925) caur socioloģijas prizmu. Pētījums sastata literatūru un socioloģiju meklējot literatūras praktiskumu, ne vien māksliniecisko vērtību. Teksti analizēti pamatojoties uz Entonija D. Smita piecām nacionālās identitātes pamatpazīmēm: 1) vēsturiskā teritorija jeb tēvzeme; 2) kopīgi mīti un ar vēsturi saistītās atmiņas; 3) kopīga kultūra; 4) vienādas pilsoņu tiesības un 5) kopīga ekonomika. Romānu analīzē iegūtie rezultāti atklāj J.Akuratera romantiķa ideālismu sadurē ar nacionālajiem uzskatiem un centieniem tos realizēt dzīvē. Nacionālās identitātes problemātikas aplūkojums rāda augstu prasīgumu pret i…
Dziedāšanas reprezentācija Vecumnieku novada iedzīvotāju atmiņstāstos
2015
Bakalaura darba mērķis ir atklāt, kā dziedāšanu reprezentē cilvēku atmiņstāsti Vecumnieku novadā, kā arī noskaidrot, kāda nozīme un vērtība tajos piešķirta dziedāšanas tradīcijām un kāda loma dziedāšanas reprezentācijā ir piešķirta konkrētai apdzīvotajai vietai. Teorētiskā daļa balstās uz nacionālās identitātes, nācijas, reprezentācijas, atmiņstāstu un mutvārdu vēstures jēdzienu skaidrojumu. Konteksta daļā sniegts ieskats latviešu nacionālās identitātes un dziedāšanas tradīciju raksturojumā, kā arī īss Vecumnieku novada apraksts. Pētāmais atmiņstāstu materiāls iegūts ar daļēji strukturētās intervijas metodi. Empīriskie dati analizēti ar kvantitatīvo kontentanalīzi un diskursa vēsturisko ana…
Pētera Ķiķaukas referāts “Grāmatas un lasītāji”
1953
Prof. dr. philol. Pētera Ķiķaukas rakstīts referāts, kas nolasīts 1953. gada 25. janvārī Baptistu draudzes un jaunatnes vakarā Toronto (Kanādā), Draudzīgā aicinājuma atceres pasākumā. Referāta autors aicina lasīt grāmatas un saglabāt latviešu kultūrvēsturisko identitāti trimdā.
Latviešu autoru darbu iestudējumi Latvijas teātros no 2006. gada līdz 2016. gadam: nacionālās identitātes diskurss
2016
Maģistra darba „Latviešu autoru darbu iestudējumi Latvijas teātros no 2006. gada līdz 2016. gadam: nacionālās identitātes diskurss” mērķis ir veikt latviešu autoru darbu teātra iestudējumu kritikas diskursa analīzi, lai noskaidrotu to, kāds nacionālās identitātes diskurss tiek atspoguļots teātra kritikā, kā arī noteikt to, kādas ir nacionālās identitātes konstrukcijas prakses teātra izrādēs. Darba teorētisko daļu veido nacionālās identitātes, diskursa teorija un postdramatiskuma teorija, kā arī ir aplūkota Latvijas teātra attīstība. Darba empīrisko daļu veido teātra recenziju kontentanalīze un diskursa analīze, kā arī septiņu teātra izrāžu semiotiskā analīze.